• Ernests Voļskis

Ko Latvijas futbola izlase darīja Eiropas čempionātā pirms 15 gadiem?

Tas šķiet neticami, bet mūsu futbola izlase tieši pirms 15 gadiem spēlēja Eiropas čempionātā futbolā. Pavērojot, kā tagad spēlē mūsu futbola izlase, pilnīgi grūti noticēt, ka mūsu futbolisti tur ir bijuši. Atcerēsimies, kāds bija mūsu izlases ceļš uz finālturnīru, un kas mūsējos toreiz tur sagaidīja.

Par pašu kvalifikāciju

Viss sākās 2002.gada 25.janvārī, Porto pilsētā, risinoties Euro 2004 kvalifikācijas turnīra izloze. Latvija atradās D grozā vēl ar 9 izlasēm, to skaitā mūsu kaimiņiem Lietuvu un Igauniju.

Kopā bija 5 grozi, kas nozīmēja, ka no katra groza tiks izvēlēta viena komanda, lai veidotu grupu ar piecām komandām, kopā tika izveidotas 10 grupas.

Latvijai grupā iekrita tādas valstis kā Zviedrija (A grozs), Polija (B grozs), Ungārija (C grozs) un Sanmarīno (E grozs).

Sākām mēs mūsu ciklu 2002.gada septembrī, kad pie mums ieradās Zviedrijas izlase, kas šajā vasarā, Pasaules kausā futbolā aizcīnījās līdz astodaļfinālam un izcīnīja 13.vietu. Notika negaidītais, spēle noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu - 0:0. Nākamās divas spēles tika uzvarētas izbraukumā pret Polijas un Sanmarīno izlasēm, abas uzvarot ar rezultātu 1:0, pret Poliju uzvaras vārti Laizānam, bet pret Sanmarīno veiksme, paši ieraidot bumbu savos vārtos 89 minūtē, deva panākumu Latvijai. Nākamā spēle jau tika aizvadīta atkal mājās, un tā bija lielākā uzvara mums kvalifikācijā, pastarīte Sanmarīno uzvarēta 3:0. Tālāk izlase devās uz trešo izbraukuma spēli, šoreiz pretī Ungārijas izlase, uzvarot mūsējie pirmo puslaiku, tomēr nespēja noturēt panākumu otrajā puslaikā, un jau ap 60 minūti rezultāts bija 1:2, beigās Ungāriem panākums 3:1 un Latvijai pirmais zaudējums ciklā. Pēc zaudējuma Ungārijas izlasei, mūsējie cieta vēl vienu zaudējumu mājas spēlē pret Polijas izlasi 0:2, bet tas arī bija pēdējais zaudējums ciklā. Pēdējās divās spēlēs tika izcīnīti panākumi, pret ungāriem 3:1, pateicoties Māra Verpakovska diviem vārtiem un pēdējā spēlē Zviedrijā, Rasundas stadionā 32 tūkstošu klātbūtnē, Māris Verpakovskis atnesa uzvaru Latvijai 1:0.

Astoņās spēlēs izcīnītas 5 uzvaras, viens neizšķirts un divi zaudējumi Latvijas izlasei nemaz nebija tas sliktākais rādītājs, mūsu futbolisti noteikti uzsita augstāku latiņu, nekā no viņiem gaidīja jeb kurš Latvijas līdzjutējs. Ar 16 punktiem izcīnījām otro vietu grupā, atpalikām no zviedriem tikai par vienu punktu. Otrā vieta nozīmēja mums, lai tiktu uz Eiropas čempionātu, mūsējiem būs jāspēlē pārspēles pret kādu citu otrās vietas īpašnieci. Starp tādām valstīm kā Horvātija, Krievija, Norvēģija, Nīderlande, Slovēnija, Spānija, Skotija, Turcija un Velsa, mūsējiem iekrita pārspēles ar Turcijas izlasi.


Leģendārās spēles pret turkiem

Interesanti, ka Turcijas izlase pirms paša kvalifikācijas cikla 2002.gada Pasaules kausā bija izcīnījusi godalgoto 3.vietu spēlē pret Koreju, uzvarot izsēgšanas spēlēs Japānu (1/8), Senegālu (1/4) un zaudējot Brazīlijai (1/2). Daudzi žurnālisti un futbola eksperti bija šokā, otra labākā komanda Pasaules kausā, pēc vietu sadalījuma, spēlēs pārspēlēs, lai tiktu uz Eiropas čempionāta finālturnīru. Turkiem grupā priekšā aizgāja tikai Anglijas izlase, tāpēc otrā vieta.

Pārspēles notika 2003.gada novembra vidū, pirmā spēle Rīgā, sanācis pilns Skonto stadions (10 000 skatītāji), lai raudzītos, vai mūsu izlasei izdosies tikt uz Eiropas čempionāta finālturnīru. Ārā ir auksts novembra vakars, kas izraisa turkiem šoku un viņi satinušies siltās vilnas segās sēž uz rezervistu soliņa. Vai šis aukstais laiks nāca par sliktu turkiem? 29.minūtē izlases rezultatīvākais furbolists Verpakovskis ar šāvienu atklāj spēles rezultātu 1:0 un tāds arī paliek līdz spēles beigām, Latvijas izlase spērusi lielu soli 15.novembra vakarā ceļā uz Eiropas čempionāta finālturnīru.

Otrā pārspēļu spēle Stambulā 19. novembra vakarā noteikti kļuva par leģendārāko spēli Latvijas futbola vēsturē, Kreipāna vārdi un Verpakovska vārti noteikti padarīja šo vakaru īpašu. Pirmajā puslaikā mūsējie bija iedzinējos 0:1, otrā puslaika sākumā nekas nemainījās, tikai 64.minūtē Turki bija panākuši 2:0 uz tablo, un šāds rezultāts mums nederēja, jo divu spēļu summā 1:2. Mūsu izlasi atkal kājās piecēla Oļega Laizāna brīvsitiens, panākot rezultātu 1:2, taču tāds rezultāts mums derēja, lai brauktu uz finālturnīru. Bet tas, ko izdarīja Māris Verpakovskis 78.minūtē, tas palika atmiņā visiem Latvijas futbola draugiem, it īpaši Anatolijam Kreipānam, Verpakovskis, traukdamies uz Turku vārtiem, tika turēts no visām pusēm, bet tas netraucēja pārsist bumbu pāri turku vārtsargam un panākot 2:2 šajā spēlē un divu spēļu summā 3:2. Turkiem bija jāgūst vismaz divi vārti, lai viņi spētu kvalificēties finālturnīram, bet paldies tam, kas tur augšā vēroja šo spēli, rezultāts nemainījās un Latvijas izlase pirmo reizi Latvijas futbola vesturē, pirmo reizi Eiropas futbola vesturē spēja kvalificēties finālturnīram 2004. gadā. Mūsu komentētāja Anatolija Kreipāna vārdi noteikti palikuši daudziem vēl atmiņā:Vai jūs tam spējat noticēt, kas tikko notika Stambulā, es pagaidām nē! Svinības turpināsies visos Rīgas bāros! Prozit, par Latvijas futbolu!


Mūsējie Eiropas čempionātā

Tas nu bija noticis, Latvija pirmo reizi Eiropas čempionāta finālturnīrā. 11 dienas pēc panākuma pret turkiem Stambulā, tika sadalītas grupas Eiropas čempionātam, mūsējie atradās ceturtajā grozā ar Bulgāriju, Grieķiju un Šveici, kopā finālturnīrā piedalījās 16 izlases. Latvijas izlase bija noskaidrojusi pretiniekus savam pirmajam Eiropas čempionātam vēsturē, Čehija, Vācija un Nīderlande, tie bija mūsu pretinieki D grupā. Futbola mediji nebaidījās mūs saukt par melno zirdziņu grupā ar tik spēcīgām izlasēm, piemēram, Vācijas izlase pērnajā Pasaules kausā ieņēma otro vietu, piekāpjoties tikai Brazīlijas izlasei.

Pēc Novembra trakumiem bija pagājuši 7 mēneši, mūsējie bija ieradušies Portugālē, lai sāktu Eiropas čempionāta finālturnīru, pirmo reizi Latvijas futbola vesturē. Pirmie pretī nāca Čehi.

2004.gada 15. jūnija vakarā, Latvijas futbola izlase pirmo reizi oficiāli devās laukumā Eiropas čempionāta finālturnīrā pret Čehijas izlasi. Petrs Čehs, Pāvels Nedveds, Milans Barošs, tādi uzvārdi bija ieraugāmi Čehijas izlases rindās, bet tas mūsu izlasi vispār nesalauza. Viens no kvalifikācijas labākajiem vārtu guvējiem, mūsu Māris Verpakovskis (6 vārti) atklāja šīs spēles rezultātu pirmā puslaika pašās beigās, gūstot pirmos vārtus Latvijas izlases vēsturē kādā no finālturnīriem, izvirzot Latvijas izlasi vadībā 1:0. Otrajā puslaikā līdz 73.minūtei rezultāts rādīja mūsējiem par labu, līdz čehu lielākā zvaigzne Milans Barošs panāca 1:1. Diemžēl čehi spēles izskaņā guva vēl vienus vārtus, panākot 2:1 savā labā un tas arī bija viss šajā spēlē, Latvijas izlase piekāpās Čehijai 2:1.

Pēc četru dienu atpūtas, mūsējiem klāt bija kārtējā spēle, šoreiz Pasaules kausa vicečempioni Vācijas izlase. Olivers Kāns, Mihaels Balaks, Miroslavs Kloze, tādi slaveni futbolisti un vēl citi gatavojās spēlei pret mums 19. jūnija vakarā. Varam teikt, ka Vācijai ļoti noveicās šajā spēlē, ka viņi nepalika par zaudētājiem, jo tas, ko nenosvilpa, kad tika apgāzts Māris Verpakovskis Vācijas soda laukumā, daudziem paliks atmiņā, bet šajā spēlē galvenais bija, ka mēs vāciešiem neļāvām pārspēt Aleksandru Koļinko. Pat ja paši neguvām šajā spēlē vārtus, mēs varējām būt lepni, ka mūsu izlasei ir izdevies nospēlēt 0:0 pret vienu no futbola varenākajām lielvalstīm. Tā noteikti ir otra skatāmākā spēle Latvijas futbola vēsturē, pēc Latvijas un Turcijas spēles. Mēs varējām būt lepni, ka izdevies izcīnīt pirmo punktu eiropas čempionātā futbolā.

Pēdējā spēlē pret Nīderlandi mums derēja tikai uzvara, lai spēlētu ceturdaļfinālā. Bija 23. jūnijs, Latvijā lieli svētki, Līgo svētki, Alus, siers un futbols. Kas var būt labāks par to?

Edvīns Van Der Sārs vārtos, Veslijs Šnaiders uzbrukumā, tā tik bija zelta komanda. Pirmajā puslaikā jau nokļuvām iedzinējos 0:2, un varējām tik cerēt, ka nospīdēs tāda pati laime kā pērnajā gadā pret turkiem. Nīderlande 84.minūtē panāca 0:3 un mūsējiem Eiropas čempionāta finālturnīrs bija galā. Guvām vienus vārtus, izcīnijām vienu punktu, bet pietrūka tā viena uzvara!


Mūsu varoņi

Latvijas futbola izlase no 2002. gada septembrim līdz 2004. gada jūnijam paveica lielu darbu, šis noteikti ir tas laiks, ko Latvija futbola sakarā atcerās visspilgtāk, tādu izlasi, kādu Aleksandrs Starkovs sagatavoja šī cikla posmā, tādu grūti iedomāties atkārtotu Latvijas futbola vesturē, zinot cik Latvijas futbolam šajās dienās iet grūti, jāatceras Latvijas futbola zelta laiki un, ka nav vienmēr bijis tā, ka mūsu izlase ir bijusi lielā bedrē un no tās ir ļoti sarežģīti izrāpties, cerēsim, ka Latvijas futbolā mēs atradīsim nākamo Māri Verpakovski, jo šobrīd sāpīgākā tēma Latvijas futbolā ir, ka mums nav izteitkta līdera, tā vietā pilnīgi bezjēdzīgs tēls vilciņš, kas tik māk pagaudot par katru zaudējumu.

TAVA IKDIENAS SPORTA DEVA

  • YouTube
  • Facebook Social Icon
  • Instagram
  • Twitter

© 2019, Pie Sporta Galda. Izveidots ar Wix.com